Grāmata ir veltīta satricinošam, rūpīgi noklusētam mūsu nesenās vēstures notikumam – dumpim uz karakuģa Storoževoj.

1975. gadā pēc kārtējās revolūcijas gadadienas parādes karakuģa Storoževoj zampoļits Valērijs Sabļins arestēja kapteini un izveda kuģi no reida Daugavā pretim Rīgas pilij Baltijas jūrā. Maskavas varas iestāžu pavēle jūras un gaisa spēku flotei – panākt un nogremdēt kuģi ar visu tā komandu. Ārvalstu flotes radisti, uztvēruši nepārprotamus kaujas signālus, jau domāja, ka PSRS uzsākusi kodolkaru...

Dumpja mērķis bija pievērst padomju tautas uzmanību tam, cik korumpēta ir padomju valdība un ka nepieciešama komunistiskā režīma nomaiņa. Sabļinu spārnoja cerība, ka izdosies atkārtot bruņukuģa Potjomkin vēsturisko sacelšanos  un gāzt pastāvošo valsts iekārtu.