Grāmatas 
STIKLA MĀKSLINIEKA MEITA
STIKLA MĀKSLINIEKA MEITA
STIKLA MĀKSLINIEKA MEITA
Reitings (1 balsis)
Gads: 2012
ISBN: 978-9984-35-588-7
Lpps: 432
Apgāda „Kontinents”
Cena: tikai 6.50 Ls +PVN
Elijas ielā 17, 67204130
ISBN: 978-9984-35-588-7
Lpps: 432
Apgāda „Kontinents”
Cena: tikai 6.50 Ls +PVN
Elijas ielā 17, 67204130
lai ieraudzītu nākotni
Aizkustinošs un satraucošs stāsts par sirds ilgām, miera un harmonijas meklējumiem mūsdienu Londonā.
Kādā mazā Vestminsteras stikla darbnīcā nonāk sena bojāta vitrāža ar eņģeli... „Doma stikla” īpašnieka meita Frena apņemas vitrāžu atjaunot.
Cilvēciskās jūtas tālu pāri laikmetiem un notikumiem – valdzinošs pagātnes vēstījums ietiecas slēptākajās dvēseles dzīlēs, atklājot kādu neparastu kaisles, traģēdijas un dziļu jūtu pilnu stāstu. Liekot kopā krāsainā stikla lauskas, Frena atklāj mīlestības un gruzdošas kaisles spēku, un teju taustāmu eņģeļu klātbūtni brīdī, kad dzīve piespēlē tumšās krāsas. Divu cilvēku likteņa zīmējums spoži atmirdz kopīgi veidotajā vitrāžā...
Lielbritānijas rakstniece un publiciste Reičela Hora ilgus gadus strādājusi izdevējdarbības jomā Londonā, šobrīd ir pasniedzēja Austrumanglijas universitātē. Latvijā izdotais Reičelas Horas romāns „Atmiņu dārzs” – valdzinošs un sapņaini dziļš ceļojums mītiem apvītajā Kornvolas piekrastē, ticis augsti novērtēts visā pasaulē un pēc iznākšanas stabili turējies Amazon.com desmit labāko grāmatu sarakstā.
Gada romantiskās literatūras TOP10 grāmata Lielbritānijā
Rūpīgs vēstures izpētes darbs. Hora šajā brīnišķīgajā stāstā nemanāmi sapludina pagātnes vēstījumu ar mūsdienu realitāti
Waterstone`s Books Quarterly
Apburošs un romantisks stāsts
Barbara Erskine
Atspulgi, drumslas un zemstraumes caurauž šo izsmalcināto stāstu... Lieliska izvēle brīvdienām!
Lancashire Evening Post
Pēdējie komentāri
Apmeklētāji, kuri izvēlējušies doto grāmatu, tāpat izvēlējās sekojošas grāmatas:
 |
 |
ihwqiUUXRLdfIj 20.03.2012 09:03
QgMrHa rkzumijjbewh
WAncUweoioKIVApx 19.03.2012 19:14
Sveiki visi diskusijas dalībnieki un pārējie irnenesetti.Mans vārds ir Uldis Mākulis. Esmu Šveices Nacionālā muzeja (Cīrihē) papīra priekšmetu un fotogrāfiju restaurators un konservators. Ieskaitot prakses, studiju un darba gadus, aptuveni jau 17 gadus nodarbojos ar restaurāciju. Nu bet ne par mani šoreiz, bet par lietu, par diskusijas jautājumu.Es varu dalīties vienīgi ar savu pieredzi, literatūrā, studijās un diskusijās ar saviem kolēģiem citās valstīs bāzētu.Pasteigšos manam pamata izteikumam pa priekšu un teikšu īsi FOTOGRĀFIJU NEGATĪVUS NEVAJADZĒTU SIGNĒT. Es runāju gan par negatīviem uz stikla, gan uz filmas. Kolekcijas inventāra numurs būtu jāraksta nevis uz objekta paša, bet uz tā iepakojuma. Negatīvi būtu jāiepako tiem īpaši izgatavotās t.s. bezskābes papīra aploksnēs. Uz tām tad būtu jāuzraksta kolekcijas inventāra Nr., NE uz objekta paša.Inventāra Nr. nedrīkstētu nekādā ziņā rakstīt tā, lai izgatavojot pozitīvu (latviski terminoloģija vēl nav sakārtota, šeit domāju pašu fotogrāfiju) tas nebūtu redzams uz attēla t.i. fotogrāfijas. Lai arī Gints saka, ka, ja Nr. uzrakstīts uz stikla virsas, ne negatīva (domāju pašu gaismas jūtīgo slāni), tad to var vienkārši ar šķīdinātāju (ūdeni, acetonu vai etanolu) notīrīt, uz stikla virsas var būt retušas (ar zīmuli vai citiem materiāliem; jā, retušas var būt abās pusēs), šādi tās var tik neatgriezeniski bojātas, iznīcinātas. Jā, tirgū eksistē dažādi materiāli (flomasteri), kas domāti negatīvu aprakstīšanai. Es tos neieteiktu izmantot, jo lai arī ražotāji apgalvo, ka tie ir piemēroti, mums nav pietiekošas pieredzes kā šie materiāli (produkti) lielākā laika nogrieznī iespaidos foto priekšmetus. (Tirgotājs vēlas savu preci pārdod, bet mums, kas atbildīgi par kolekciju saglabāšanu, jāietur zināma skepse un konservatīvisms.) Tāpēc iesaku signēt (aprakstīt) tikai negatīvu iepakojuma aploksnes ar mīkstu un ķīmiski neitrālu zīmuli.Kāpēc darīt ko tādu, kas reiz būtu jālabo, jāpārdara (še domāju nepareizu negatīvu aprakstīšanu). Tas taču prasa liekus resursus. Laiks un resursi ir ļoti ierobežoti, tāpēc iesaku no paša sākuma visu veikt pārdomāti un profesionāli. 3 0
FNRaIfISkRwJssE 19.03.2012 07:21
71uWdu nwlugxdkbtgv
fiyFCBWuNGIgjlYbt 18.03.2012 17:23
Gints : Es tevi paildinasju , erizem lasot rakstus par NE MUSDIENAM nak smiekli vai raudiens par jauno un jau ne tik jauno autoru nekompetenci stulbumu un pasparlieciantibu tiri tehnaligiskas lietas par kuram isteniba viniem nav ne mazkas sajegas:) Sai gadijuma kas attiecas uz numuriem tad konkretie NEGATIVI tika izgatavoti PARDOSJANAI savulaik cilvekiem loti populari bija iegadaties bildites no konkretam vietam , pietam to vareja izdarit vai katra kioska vai kancelejas precju veikala , smiekligakais tas ka BILDES tasija pasji veikielnieki , vinjiem tik vien atlika ka iegadaties NEGATIVA KOPIJU uz parastas stikla plates , talakais pasutit KOPIJAS tuvakaja foto darbnica vai ari daudzi kopeja atklatnes pasji , kancelejas veikalos toreiz tirgoja ari Latvija razjotu foto pairu , tad kontakta vienkarsji iesledzott gaismu kopeja atklatnites:) Negativus gluzji tapat ka atklatnites tirgoja PEC KATALOGA kura numuri bija vienkarsji ar spalvu tusju uzrakstiti uz plates stikla puses , tiesji tapat ari tirgotaji rakstija paskaidrojosjos tekstus , tiesji tapa PLATES kopijas tika nodotas Arhiva ar uz stikla puses ar tusju uzkakstita numura , spriezjot pec cipariem rakstits ir LOTI sen vismaz 20gs 20-30 gados. Stikla plate nav filma no vinjas jebkuru uzrakstu var elementari nomazgat ar spirtu ka jau no stikla:) Ka es to zinu , man paris pazinjam ir bernibas Sausmu atminjas ka bijis berniba vakaros jakope tas atklatenes kad sencji ateda no Rigas nopirktos negativus piemeram par Talsiem , Ventspili , tepat Agenskalna bij kancelejas veikalins piedereja tadam Saknem , vinja dels Uldiss bija mans coms kurs naca pie manis uz darbnicu skatijas ka es taisu bildes un atcerejas savas Mernibas klausjas sencju veikala ar atklatnisju kopesjanu , par cik mani tas jau tad intreseja es so diezgan poamatigi iztaujaju par sjo temu tapec ar zinu sadas tadas nianses KA IZPATIJA un ka RAZOJA :):) Tai skaita ari par Brismigajiem uzrakstiem katalogu numuriem utt :) Sakne jaunakais vsikem labi zinams tas tas cjalis kas Atmodas laika staveja ar Siekstu CCCP kakla pasakumos visju taika Fotografu milakais bildesjanas objekts:):) 0 0
DAypPjdf 18.03.2012 11:11
Uldis : Visu cieņu tekstam, TAČU būtu baigi O.k ja kāds varētu mzajeum dāvināt pietiekamā daudzumā kaut cimdus oriģinālu paņemšanai ja vēl apgādātu ar bezskābes papīra aploksnēm tad šie noteikti to ierakstītu mūža draugu sarakstā. Eksistē pietiekami daudz gana dārgu apstrādes un uzglabāšanas tehnoloģiju , tik redz Latvija nav Šveice un muzejs nav kāds ekskluzīvs izsoļu nams kam līdzekļu cik uziet lai pēc pēdējiem tehnoloģiju spiedzieniem kaut ko apstrādātu un uzglabātu. Apstrādes procesos visu materiālus tāpat 101x apgrābsta ar rokām bez kādiem cimdiem un vairums staipa aktīvās plastmasas kabatiņas kuras reaģē ar filmām. Muzejs strādā tā kā strādāja visi iepriekšējos 150 gadus , ja kādam tas liekas briesmīgi un arhaiski lai APGĀDĀ muzeju ar visu nosaukto un gūst sirdsmieru un apmierinājumu par svētīgu darbu. Visbeidzot tiem kam zosene metās par Briesmīgo Latviju pastāstiņš šai sakarā iz Vācijas , mācoties Vācijā piestrādāju kādā visai slavenā viņējo foto servisa kantorī kur bildes filmas apstrādā par drausmīgu naudu , 11 gadus Latvijā biju līdzīgā strādājis darbs bij ierasts. Pirmajā dienā uzvilku cimdus šefs uz mani palūrēja pasmējās un teica Tu laikam ne pie apstrādes bet klientu galā busi strādājis kur ākstās lai klients saprastu par ko tādu piķi maksā nav jāākstās ar cimdiem bet jāņem tā lai uz materiāla nekas nepaliktu , profesionāls cilvēks ar atrādāties paņēmieniem ar plikām rokām nodara materiālam mazāk skādes nekā iesācējs cimdos un ar pinceti. Vairums pasaules stiklus glabā normālas ar hloru balināta papīra aploksnēs vai rāmjos aiz maliņām un nekas viņiem nenotiek , tāpat ar visās malās stikli aprakstīti ar tušām flaumjiem , aplīmēti ar leikoplastiem ar numuriem un nekas viņiem nenotiek , nu ja kāds var atļauties bez skābju papīrus un kondicionētās telpas visu cieņu bagāta valsts. Daudz lielāku smīnu man izsauc cilvēki kuri savus 1h Lab C41/E6 apstrādātās filmas glabā Vēsturei , nezinot ka šie procesi ātrajos variantos nepieredz ilgu uzglabāšanu un pēc gadiem 15-20 krasu slānis jau noārdījies dēļ neizskalotā bet tā Piestopētā balinātāja , ilgai uzglabāšanai ir šo procesu modifikācijas kuras MAKSĀ , a kurš grib maksā 2x vairāk par VIENKĀRŠI ilgu izskalošanu :) 0 0