„Atbrīvotais atoma spēks ir mainījis pilnīgi visu, izņemot mūsu ieradumu domāt, un tādēļ mēs neapturami peldam grandiozas katastrofas virzienā.” A. Einšteins

 

Einšteina apzināti nepublicētā teorija ir galvenais mērķis gan Federālajam izmeklēšanas birojam, gan nežēlīgam algotnim, kurš savas iemaņas apguvis krievu armijā un pieslīpējis Čečenijā.

Kolumbijas universitātes profesors Deivids Svifts tiek izsaukts uz slimnīcu pie sava mentora, kurš pārcietis smagu uzbrukumu. Pirms nāves vecais zinātnieks atstāj pavedienu, kas var palīdzēt atrast Einšteina slaveno apvienoto teoriju. Izrādās, Einšteins  talredzīgi slēpis savu pēdējo „bērnu” no nesaprātīgā homo sapiens, lai nepakļautu nevainīgus cilvēkus militāristu eksperimentiem. Formula tikusi sadalīta vairākās daļās, kuras atstātas mantojumā viņa tuvākajiem asistentiem. Grāmatas galvenajam varonim ir „paveicies” kļūt par pēdējās, vēl neatrastās formulas daļas atslēgu. Tik ilgi, kamēr viņš būs dzīvs, militāristi un pērkams slepkava viņu vajās, lai piepildītu sapni par neierobežotu varu. Skrējienā pēc teorijas miljoni vairs nav nauda, un cilvēka dzīvībai nav vērtības.

Asinis stindzinošas vajāšanas ainas, nebeidzami sižeta pavērsieni un jauni atklājumi ik uz soļa. No šīs grāmatas atrauties iespējams vien tad, kad pāršķirta tās pēdējā lapa.

 

Marka Elperta izcilais romāns ierindo viņu blakus tādiem autoriem kā D.Brauns un M.Kordijs. Markam Elpertam piemīt prasme zinātniski sarežģītus terminus izskaidrot lasītājam saprotamā valodā, turklāt meistarīgi ievīt tos nebeidzami spraigā sižetā.

Šis romāns spriedzes un intrigas ziņā pārspēj „Da Vinči kodu” un jau kopš pirmās dienas ir izraisījis sajūsmu žurnālistu un zinātniskā detektīvžanra cienītāju vidū.

 

Meistarīgi veidojot romānu par zinātni, vēsturi, politiku un mīlestību, Marks Elperts (Scientific American redaktors)pārvērtis to par sensacionālu globālu fenomenu, nodrošinot tam pasaules labākās grāmatas nomināciju 2008. gadā.

 

"Preses komentārs”

NRA Arno Jundze par Fināla teoriju.

 

Pēc laimīgi piemirstā Dena Brauna (gan jau, tuvojoties Eņģeļu un Dēmonu pasaules pirmizrādei, troksnis atsāksies) Latvijas lasītājiem beidzot būs ko parunāt.

Apgāds Kontinents teju vai kosmiskā ātrumā izspēris pārdošanā vienu no šā gada nenoliedzami krutākajām un pamatīgi aprunātākajām grāmatām pasaulē – tehnoloģisko Marka Elperta trilleri Fināla teorija. Ja Dena Brauna supergrāvēja atslēgas vārds bija dievišķais Leonardo da Vinči, tad šoreiz tas ir Alberts Einšteins, ģeniālais fiziķis, kas mūža beigās atklājis kaut ko tik bīstamu, ka nolēmis par to paklusēt.

Turklāt sagadīšanās dēļ grāmata parādījusies pārdošanā izcili veiksmīgā brīdī – nedēļu pēc pagājušo trešdien pasludinātā pasaules gala sākuma, par kuru parūpējusies kāda sasodīti bīstama fiziķu sazvērestība vismaz desmit Albertu Einšteinu līmenī, proti, sazvērestības teorijām veltītajos romānos plaši aprakstītā organizācija CERN (Conseil Européen pour la Recherche Nucléaire), kas

10. septembrī iedarbināja zem Alpu kalniem parakto lielo hadronu paātrinātāju, lai modelētu Visuma pirmsākumu un pie viena, kā apgalvo skeptiķi, ierautu zemeslodi ar visu, kas uz tās atrodas, melnajā caurumā.

Atkal stāsts par Pelnrušķīti

Lai gan Fināla teorija, absolūta debitanta darbs, vismaz pagaidām nav nonācis prestižā The New York Times (NYT) topa virsotnē, tomēr tas ar savu svaigumu un drēbes pārzināšanu izraisījis pamatīgu furoru pseidozinātnisko trilleru cienītāju aprindās. ASV pa īstam tas ticis pamanīts šopavasar (skat. Dženetas Meslinas interviju In Murderous Pursuit of Einstein"s Secrets NYT 26. maija numurā), Elperta bojeviks jau tiek tulkots un gatavots izdošanai astoņpadsmit (!) valodās. Faktiski var teikt – īstā globālā kņada šim romānam ir vēl tikai priekšā, bet kopumā notiekošais nudien nav slikti rakstniekam iesācējam, kurš līdz šim savas dienas klusi un prātīgi vadījis kā zinātniskais redaktors. Tiesa gan, visnotaļ prestižā izdevumā Scientific American un valstī, kur atšķirībā no Latvijas šim amatam nav bomzisks atalgojums un ārkārtīgi zems prestižs. Jāpiebilst, debitanta Marka Elperta panākumu saraksts literatūras jomā bijis gaužām trūcīgs, lai neteiktu pilnīgi nekāds. Ja nu vienīgi par tādu var uzskatīt viņa īsstāsta My Life with Joanne Christiansen publikāciju žurnālā Playboy – bet nu mums ir darīšana ar jauno ģēniju, kuru slavē pat tādas komercliteratūras superzvaigznes kā Duglass Prestons: "Fināla teorija ir neaprakstāma lasāmviela! Reāli varoņi, īsta zinātne, satricinošs ievads un galvu reibinoša intriga šo brīnišķīgo detektīvstāstu ar dabaszinātnes elementiem padara neatkārtojamu. Fināla teorija ir vienreizēja!"

Ar Fināla teoriju viss noticis gandrīz kā pasakā par nevienam nezināmo šmulīgo kalponīti Pelnrušķīti, kura pēc burves mājiena pārvērtusies par princesi. Šai gadījumā nevienam nezināma iesācēja darbu pēkšņi izdevis prestižs un snobisks ASV apgāds Simon & Schuster Adult Publishing Group, kas, līdzīgi kā daži Latvijas lielie apgādi, principā nekrāmējas ar jaunajiem un daudzsološajiem autoriem, bet gan pērk gatavu mantu ar labu reputāciju – topā esošu rakstnieku darbus. Jāpiebilst – Dens Brauns ar savu paštruntīgo Digital Fortress (latviski – Ciparu cietoksnis) sāka krietni vien pieticīgāk un krietni ilgi dauzījās pie komerciāli ienesīgo autoru klubiņa durvīm.

Einšteina mantojums

Un tā – Deivids Svifts – tagad zinātnes vēsturnieks, bet reiz caurbiris fizikas ģēnijs, kam ne vien pietrūcis ģenialitātes, bet arī bijušas nu jau sen pārvarētas problēmas ar alkoholu, negaidot tiek izsaukts uz slimnīcu, kur, nezināma iebrucēja spīdzināšanā sakropļots, mirst viņa kādreizējais zinātniskā darba vadītājs, Alberta Einšteina mīļotais skolnieks, profesors Hanss Valters Klainmans. Viņa mocītāju – noslēpumaino krievu – interesē tikai viens – Alberta Einšteina t.s., atklātās, bet noklusētās fināla teorijas vienādojumi un izvedumi, kurus vecais profesors neizpauž, pat svilināts ar gludekli. Hospitālī nabaga Svifta kungs no mirstošā Klainmana lūpām uzzina kāda noslēpuma atslēgu. Labāk gan, ja viņš nebūtu dzirdējis neko! Kā savulaik dziedāja Elviss Preslijs: "If you"re looking for trouble/ You came to the right place/–If you"re looking for trouble/ Just look right in my face." Neiedziļinoties radošā tandēma Džerija Leibera un Maika Stollera vārsmu niansēs, šīs četras rindas var pārtulkot ļoti vienkārši – ja reiz meklēji nepatikšanas, nu esi tās dabūjis. Tikai Svifta kungs nudien neko tādu nemeklē, viņš pagalam apjucis klīst pa slimnīcu ar dēlēna ūdenspistoli kabatā! Un tomēr. Nelaimīgais zinātnes vēsturnieks no hospitāļa tiek aizgādāts ar melnu maisu galvā un rokudzelžos saslēgts. Seko brutāla nopratināšana, apšaude, kuras laikā bijušais krievu specnaza karavīrs un profesora mocītājs kā cāļus apslaktē teju vai pusduci slepeno aģentu, bēgšana, FIB aģentu vizīte pie Svifta kunga bijušās sievas, kura kā reiz kniebjas ar kādu prestižu advokātu un prezidenta kampaņas atbalstītāju. Kopumā "sirsnīgi, aizraujoši, asinis stindzinoši, fascinējoši..." Šis laikam ir tas gadījums, kad ASV grāmatu apskatnieki, lietojot šos saldos epitetus, īpaši nepiemelo.

Stiprā zinātne un aģenti – kretīni

Nevar nepamanīt, ka romānā Marks Elperts krietni vien brīvāk jūtas tur, kur viņš var operēt ar sev pazīstamām un sirdij tuvākām lietām: relativitātes teoriju, kvantu teoriju, stringu (stīgu) teoriju, divdimensiju telplaiku, t.i., visu to, ar ko rakstnieks, spriežot pēc viņa biogrāfijas, nodarbojies jaunībā studiju gados. Vairāki grāmatas vērtētāji norāda, ka Elperta kungs ir visai nesmalkjūtīgs ASV policejiskās, drošības un militārās struktūras pārstāvošo personu raksturojumos. Diezgan brutāli tēviņi, mātītes, vulgāri, rupji un kopumā nekādi – tas nav sevišķi tipiski ASV ražotajiem trilleriem, kuros varas pārstāvjiem pat visnelabvēlīgākajā versijā labais CIP vai FIB aģents cīnās un pieveic korumpētos. Lasot Fināla teoriju, tā vien šķiet – valdības aģentu un policistu sinonīms šajā romānā ir kretīns vai stulbenis. Var šķist paškritiski, bet 11. septembra vēsturiskās pieredzes kontekstā tomēr labāk par Džonu Rembo, kurš vienatnē glābj pasauli un tās demokrātiskās vērtības.

Daži apskatnieki pārmet, ka Fināla teorija šajā ziņā krietni panaiva, tomēr laikam gan Marks Elperts pārstāv to amerikāņu daļu, kurus nesajūsmina prezidenta Buša pretterorisma akcijas, metodes, ar kādām tās tiek īstenotas, un Guantanamo bāzē notiekošais. Lai nu kā būtu ar to naivitāti, no loģikas viedokļa Elperts tomēr blefo krietni vien profesionālāk par Denu Braunu – nekādi naivi masoniski mikimausi un kritieni no kilometra augstuma jūrā bez izpletņa Fināla teorijā acīs neduras, turklāt viņa attēlotā pasaule, iespējams, ir krietni vien reālistiskāka, nežēlīgāka un nesakārtotāka par aiz politkorektuma maskas paslēpto glancēto demokrātijas modeli, kurā itin labi jūtas neonacisti, rasisti un tamlīdzīgi ultra. Te saimnieko slepenie aģenti, kuri uzdodas par vandaļiem, lai meklētu Einšteina slepenos pierakstus "pasaulē slavenākā žīda" mājā, kurā tagad "dzīvo nēģeru kuce" Monika. Viņa, pazīstama afroamerikāņu cilmes fiziķe, kādreizējā Deivida Svifta vienas nakts draudzene, kļūst par viņa sabiedroto grūtajā cīņā, kurā savējie un svešie ir vienlīdz brutāli un bīstami. Militāristi un FIB vajā Sviftu, izvirzot pret viņu absurdu apsūdzību aģentu slepkavībā un narkotiku tirdzniecībā, bet ļaunais Einšteina mantinieku meklētājs krievs ik pa brīdim izteiksmīgi bļauj "job tvoju matj!", šauj policistus un žmiedz nost visus, kas trāpās viņa ceļā. (Pēc pagājušās nedēļas diplomātiskā skandāla, kas uzpeldēja, pateicoties viszinošajiem The Daily Telegraph reportieriem, par lamāšanos nebūtu ko brīnīties – pasaulei šai ziņā paraugu demonstrē Krievijas ārlietu ministrs. Labi, ka grāmatas izdevēji šoreiz nav bijuši ierasti latviski svētulīgi un mātes vārdus atstājuši tur, kur tiem jābūt.)

Ko gan lai pēc visa iepriekš minētā piebilst? Tikai neceriet, ka atklāšu romāna galveno intrigu! Lasiet šo amerikāņu kases gabalu tikmēr, kamēr mūs nav aprijis CERN radītais melnais caurums, un ņemiet to par labu esam, jo latviešu rakstnieki izliekas par intelektuāļiem un šādu augstas klases izklaides produktu, kas mūsu grāmatniecībā tiešām varētu pretendēt uz dažās šovasar Neatkarīgajā publicētās norūpējušos grāmatnieku atklātajās vēstulēs bieži piesaukto industrijas statusu, viņi vienkārši nespēj radīt. Ne jau tāpēc, ka neprastu – vienkārši, lai kaut ko tādu uzrakstītu, ir ļoti daudz jāapgūst un vairāki darba gadi (uz pilnu slodzi) jāiegulda grāmatas tapšanā – mūsu skarbajos apstākļos un par mūsu nabagmājas honorāriem neviens to vienkārši nevar atļauties, lai nenomirtu badā.