Mēdz ļaužu ļaunos darbus pieminēt,

bet labos aprokam ar viņu kauliem.

V. Šekspīrs

 

 

Kad otrdien, 1613. gada 29. jūnijā, nodega slavenais Globe teātris, liesmās pazuda visi manuskripti, dekorācijas, tērpi, gandrīz gāja bojā bērns. Vēsture klusē, tomēr ir aizdomas, ka tā bijusi tīša dedzināšana, lai kāds liktenīgs manuskripts nekad neieraudzītu dienas gaismu...

 

Mūsdienās, 2004. gada 29. jūnijā, arī otrdienā, Globe atjaunotais teātris deg vēlreiz. Vai tā ir sagadīšanās? Kas šoreiz ir nāvējošās uguns stihijas iemesls?

 

Atbildes uz šiem jautājumiem jānoskaidro Keitai, jaunai un aizrautīgai Globe teātra režisorei. Viņa bezcerīgi ilgi gaidījusi uz tikšanos ar savu skolotāju Rozu, kad tālumā pamana Globe liesmās. Steidzoties uz degošā teātra pusi, viņa pat nenojauš, ka krāsmatās atradīs savu skolotāju, nogalinātu ar... zobena cirtienu.

 

 

 

Dženifera Lī Karela Hārvarda universitātē ieguvusi filozofijas doktora grādu, kā arī citus zinātniskus grādus Oksfordas un Stenfordas universitātēs. Strādājusi Hārvarda universitātē un iestudējusi tur Šekspīra lugas Hiperiona teātra trupā. Sarakstījusi arī vēsturisku pētījumu par cīņu ar bakām 18. gadsimtā. „Šekspīra zudušais manuskripts” ir autores nozīmīgākais romāns, kurā viņas lieliskās kultūrvēstures zināšanas savijas dinamiskā mīklā par angļu literatūras pasaules lielāko dārgumu un noslēpumu.

 

 

 

No Šekspīra Anglijas līdz Spānijai un mūsdienu Arizonas tuksnesim. Šo darbu apskaustu pat „Da Vinči koda” autors.