1994. gada 28. septembra vakarā jūras prāmis Estonia, kā jau ierasts, devās reisā no Tallinas uz Stokholmu. Pēc dažām stundām no prāmja tika raidīts SOS signāls. Izglābto nebija daudz, bet noslīkušo sarakstā – 852 pasažieri, tostarp 24 Latvijas iedzīvotāji.

Ar to traģēdija nebeidzās. Tie nedaudzie pasažieri un kuģa apkalpes locekļi, kuri izdzīvoja, cits pēc cita noslēpumaini pazuda vai gāja bojā neskaidros apstākļos. Tas pats notika ar neatkarīgajiem žurnālistiem un ekspertiem, kas izmeklēja prāmja katastrofas patiesos iemeslus.

Steigā sapulcētā katastrofasizmeklēšanas komisija, kuras dalībnieki lielākoties varēja būt ieinteresēti patieso kuģa avārijas iemeslu slēpšanā, secināja, ka prāmis nogrimis tehniskas nepilnības dēļ. Estonia lietas izmeklēšanas materiāliem piešķirts slepenības statuss uz 70 gadiem.

Marats Kalandarovs ne reizi vien tika brīdināts par savas izpētes tēmas bīstamību, tomēr arvien aktīvāk iedziļinājās izmeklēšanas darbā. Autors gāja bojā Maskavā, tik tikko paspējis nodot izdevējam otro grāmatu par prāmja Estonia katastrofas cēloņiem: Ārpus atļautā robežas.

 No krievu valodas tulkojusi Laura Kalandarova, vāka dizains Dairis Hofmanis, 460 lpp.

Gads: 2014
Lpp: 640
Autors: Marats Kalandarovs